...

Lai prāts Tev sāktu klausīt, tas ir jātrenē  -burtiskā nozīmē mācīt tam paklausību. Tam ir labs treniņš, ko jāliek savam prātam darīt vairākas reizes dienā. Sākumā padomā par kādu konkrētu vietu savā ķermenī, piemēram, par labās kājas mazo pirkstiņu. Tagad padomā par deguna labo nāsi.  Tiklīdz prāts grib novirzīties un domāt par citām ikdienas lietām, sāc intensīvāk domāt par konkrēto ķermeņa vietu. Ar laiku Tu sajutīsi, ka prātam paklausība sāk patikt. Uzmani, lai prāta vadīšana notiek dabiski un ar labu garastāvokli.

Šodien laiks pašķirot savas domas un kādu daļu no nepatīkamajiem jautājumiem atlikt uz rītdienu. Jo bieži vien tūlītēja rīkošanās emociju iespaidā rada ļoti daudz lieka. Atlikšana dod iespēju atpūtināt emocijas un pieņemt kaut cik sabalancētu nostāju.

Vienas no spēcīgākajiem draudiem un domām, kādas mums var uzmākties un sākt dzīvot savu dzīvi bez mūsu atļaujas, ir bailes. Bailes rodas instinktu līmenī, tādēļ tās ir ļoti spēcīgas emocijas. bet daļa baiļu ir mūsu pašsaglabāšanās pamatā. Bet citas bailes ir izdomātas jeb saistās ar to, kas varētu būt, bet varētu arī nekad nebūt. Šīs bailes ir balstītas mūsu neveiksmīgā pieredzē vai informācijā, kuru esam saklausījušās. Bailes ir domas par to, kā realitātē vēl nav. Tie ir tēli, kurus mēs radām un kuriem mēs ticam. To visu veido satrauktais prāts. Ja prāts ir ļoti satraukts, ir vērts tam iedot kādu mīļu un svētīgu uzdevumu - piemēram, skaitīt afirmācijas vai mantras, kas ļauj novērsties no satraukuma iemesla. Jaunās domas izspiež iepriekšējās domas no vietas. Vajag to darīt tik ilgi, kamēr bailes ir atkāpušās.