Mana dzīve tagad sastāv tikai no darba. Un atkal bez brīvdienam. Vienalga, kas aiz loga un kalendārā - man jāstrāda, no rīta līdz pat naktij. Nesūdzos es, jo labāk, kad darbs ir. Bet šajā jomā man nav zelta vidusceļa - vai nu tukšums vai nu tik daudz, ka sāp roka no datora peles. Bet līdz ar to, tās brīvās stundas, ko sev dodu ir vēl vērtīgākas. Un tāpēc to laiku cenšos izmantot lietderīgi - vai nu es kopā ar dēlu, vai braukāju ar riteni, vai nu satiekos ar draudzeni. Un apziņa, ka es varu sapelnīt sev iztiku ir arī zelta vēŗta! Labu visiem darba nedēļu!